Jūras krastu vērotāji

Jūras krastu vērotāji ir programma, kas palīdz skolotājiem, izglītotājiem vai vecākiem strādāt ar jauniem cilvēkiem un izprast, kāda ir šī īpatnējā un pret jebkuru iejaukšanos ļoti jutīgā dabas josla - jūras krasts.
Programmas dalībnieki novēro ūdentilpes krastus, grunti, straumes ātrumu, ūdens fizikālās īpašības, ūdens augus un dzīvniekus. Skolēni iegūst izpratni par krastu ekosistēmām, to vieglo ietekmējamību.
Latvijai ir 500 km gara jūras krasta līnija. Tā ir vieta, kur satiekas divas stihijas - jūra un sauszeme. Veicot atkārtotus pētījumus, iespējams noskaidrot, kā dzīvnieki, augi un ūdens kvalitāte savstarpēji ietekmē cits citu, kā cilvēki ietekmē dabas vidi, vai stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās.
Veicot novērojumus, skolēni iegūs ne tikai jaunas zināšanas, pieredzi, bet arī pavadīs piedzīvojumiem bagātu dienu jūras krastā.

Jūras krastu vērotāju pamatmērķi ir:

  • padziļināt izpratni par šo īpašo ekosistēmu - jūra;
  • ieinteresēt skolēnus meklēt likumsakarības starp cilvēka darbību un krastu zonas stāvokli.

Saulkrastu vidusskolas krastu vērotāji.



KĀ ORGANIZĒT NOVĒROJUMUS?
Pētījumos var piedalīties dažāda vecuma bērni, tikai ir jāņem vērā konkrēto bērnu prasmes - mazākie var aizpildīt tikai atsevišķus jautājumus.
Sagatavošanas posmā katra grupa klasē iepazīstas ar protokoliem. Tos daļēji aizpilda pirms došanās ārā, bet galvenokārt - jūras krastā. Svarīgi, lai skolotāji un skolēni kopīgi iepazītos ar protokolu - soli pa solim. Sagatavošanās posmā pārliecinieties, lai katrai grupai būtu viens protokols.
Pirms sāk aizpildīt protokolus, skolēniem ir jābūt pilnīgi skaidrai izpratnei par to, ko un kāpēc viņi darīs. Novērojumu veikšana un protokolu aizpildīšana ir tikai izaicinājums tālāku pētījumu veikšanai.


KRASTA APGABALA IZVĒLE
Lai izvēlētos pētāmo apgabalu, lietojiet topogrāfisko karti. Izvēlieties vietu, kuru jūs pētīsiet! Sadaliet pludmali 500 m garās joslās.   Katrai joslai izmantojiet atsevišķu protokolu.
Skolotājam pirms došanās ar klasi laukā pašam vajadzētu aiziet un pārliecināties, vai viss vēl joprojām atbilst topogrāfiskajai kartei.

REZULTĀTU IESNIEGŠANA
Pētījumus veiciet laika posmā no septembra sākuma līdz oktobra beigām. Rezultātus skolotājs kopā ar skolēniem apkopo, izrēķinot vidējos rādītājus no visiem aizpildītajiem protokoliem un aizpildot vienu apkopojuma formu par visiem pētījumiem.
Apkopotos rezultātus atsūtiet uz Bērnu Vides skolu (a/k 364, Rīga, LV 1050) līdz 10. novembrim pa pastu ar atzīmi “Dabas vērotāji” vai ievadiet datus datu bāzē elektroniski.
Veidojiet kopīgu mapi, kur glabāsiet gan aizpildītos protokolus, gan rezultātu apkopojumu. Tie jums noderēs nākamajos gados datu salīdzināšanai.

Rūdolfs atradis interesantu dzīvnieciņu.


NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLI
Skolotājam: viens neaizpildīts skolēnu protokols un palīgs skolotājam; pirmās palīdzības komplekts.

Klasei: ūdensaugu un ūdensdzīvnieku noteicēji.

Katrai grupai:

  • konkrētā apgabala topogrāfiskā karte;
  • protokols;
  • zīmulis;
  • mape, kur ievietot protokolu;
  • palielināmais stikls;
  • sietiņš ūdensdzīvnieku ķeršanai;
  • plastmasas bļoda, plastmasas karotīte, pipete;
  • ja nepieciešams, mugursomas;
  • atkritumu maisi;
  • svari atkritumu svēršanai.

Katram skolēnam: dzeramais, pārtika, ērts apģērbs un cimdi atkritumu savākšanai.



Mājaslapa atjaunota projekta „Balticseanow.info” (CB9) ietvaros
v.1.0 © videsskola.lv. 2011. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja Rixtel.