Atkritumi

Cietie atkritumi

Arheoloģiskajos izrakumos senu apmetņu vietās parasti atrod pelnus, kaulus un sēklas. Šie seno cilvēku dzīves un darbības radītie atkritumi nav bīstami videi. Mūsdienās ražo un izmanto ļoti daudz sintētisku materiālu, tāpēc atkritumu izgāztuvju saturs ir pilnīgi citāds, nekā senajos laikos.

Ir zināms, ka daudzi šodien atkritumos nonākošie materiāli sadalās ārkārtīgi lēnām. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc arvien pieaug atkritumu izgāztuvju skaits un platība. Turklāt izgāztuves var radīt arī cita veida piesārņojumu – no tām pazemes un virszemes ūdeņos var iesūkties atkritumu sastāvā esošās bīstamās vielas. Tāpēc ir pēdējais laiks mainīt “ārā metēju sabiedrībai” raksturīgo domāšanu pret videi draudzīgāku.

Izmantojamie atkritumi

Mūsu sabiedrības pastāvēšanai ir nepieciešama enerģija, metāli un citi resursi. Gandrīz visu izejmateriālu apstrādei un produktu ražošanai izmanto sarežģītus tehnoloģiskus procesus, kas bieži vien patērē daudz enerģijas un rada videi kaitīgu vielu izplūdes/ emisijas. Jāatceras arī, ka resursu daudzums uz Zemes ir ierobežots. Tāpēc ir nepieciešams samazināt izejmateriālu ieguvi un izlietošanu, cik vien iespējams atkārtoti izmantojot apritē esošos un pārstrādājot atkritumos nonākošos materiālus. Šāda rīcība nodrošinātu ilgtspējību ilgākā laika posmā. Tāpēc ir svarīgi, lai produkti jau tiktu ražoti tādā veidā, kas ļauj tos pārstrādāt un atkārtoti izmantot. Tādēļ ir jāizstrādā katra tehnoloģiskā procesa radīto atkritumu un/ vai emisiju attīrīšanas paņēmieni. Būtu jānodrošina, lai materiālus, kurus vairs nav iespējams izmantot vai pārstrādāt, varētu novadīt vidē, tai nekaitējot.

Bīstamie atkritumi

Ir jāaptur toksisko atkritumu noplūdes no atkritumu izgāztuvēm un ostām, emisijas no sadedzināšanas iekārtām (piemēram, katlumājām) un rūpnīcu skursteņiem. Vispirms būtu jāatsakās izmantot tādus videi kaitīgus ražojumus kā baterijas, krāsvielas un plastmasas. Tomēr, kamēr atkritumi tiek radīti, ir jārūpējas par videi bīstamu atkritumu apsaimniekošanu.

Mērķis

Pirmām kārtām jāsamazina atkritumu daudzums. Izmantot atkārtoti un pārstrādāt, cik vien tas ir iespējams. Mērķis ir panākt, lai izgāztuvēs nenogādātu vai nesadedzinātu nesašķirotos atkritumus.

Pašvaldību atbildība

Atkritumu apsaimniekošanas plānos pašvaldībām būtu jānorāda, kā iedzīvotājiem vajadzētu šķirot atkritumus. Šķirošanai jānotiek tajā vietā, kur atkritumi atrodas, t.i., pie mājām, restorāniem, skolām vai uzņēmumiem, tāpēc ka ir vieglāk otrreiz izmantot un pārstrādāt materiālus, kas nav sajaukti ar citiem. Ir dažādas idejas, kā varētu šķirot.

Patērētāju atbildība

  1. Neiegādāties nevajadzīgo.
  2. Preces un iepakojumu izmantot vēlreiz.
  3. Iegādāties preces, kuru sastāvdaļas var pārstrādāt vai kompostēt.
  4. Izmantot preces, kuras var sadedzināt, lai iegūtu siltumu vai elektroenerģiju.

Patērētājs ir atbildīgs par atkritumu šķirošanu un to atstāšanu atbilstošos atkritumu savākšanas konteineros.

Vissvarīgākā izvēle tiek izdarīta produkta pirkšanas brīdī. Tad patērētājs var kontrolēt un ietekmēt produktu pieprasījumu, tos pērkot vai pieprasot preces, kas rada iespējami maz atkritumu.

Vairāk kompostēt

Ikviens var kompostēt daļu atkritumu. Jo vairāk mēs kompostēsim, jo mazāk atliks, ko likt atkritumu tvertnēs, tādā veidā patērētājs iegūs teicamu mēslojumu augsnes uzlabošanai.



Mājaslapa atjaunota projekta „Balticseanow.info” (CB9) ietvaros
v.1.0 © videsskola.lv. 2011. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja Rixtel.