Enerģija un transports

Cilvēkiem vienmēr ir bijusi nepieciešama enerģija, lai sasildītu sevi un pagatavotu ēdienu, lai iegūtu gaismu un lai pārvietotos. Pēdējo 50 gadu laikā enerģijas izmantošanas apjoms mūsu labklājībai un priekam ir strauji audzis. Tas ir radījis lielākas ērtības, taču reizē - arī nopietnu ietekmi uz vidi.

Mūsdienās cilvēks zina, ka visi enerģijas avoti ietekmē vidi. Lai mazinātu tai radīto kaitējumu, visā pasaulē būtu jāpatērē mazāk enerģijas, nekā pašlaik.

“Rīcības programma 21. gadsimtam”

Riodežaneiro konferences lēmumā (“Rīcības programma 21. gadsimtam”, 9. nodaļā) tika minēts, ka ilgtspējīgu nākotni varētu nodrošināt Saules enerģija, vēja enerģija, biodegviela, zemes dzīļu siltums, paisuma — bēguma un viļņu enerģija.

Atjaunojamā enerģija

Tā ir enerģija, kas nepārtraukti veidojas Saules ietekmē. Kamēr vien spīdēs Saule, tikmēr tā būs pieejama.

• Saule sasilda zemi un jūras, tādējādi rodas vējš un viļņi. Mēs iegūstam vēja un viļņu enerģiju.

• Saule izraisa ūdens cirkulāciju. Mēs varam izmantot arī šo ūdens enerģiju.

• Saule dod spēku augiem, no kuriem mēs iegūstam biodegvielu.

• Pašu Saules gaismu var pārvērst siltumā un elektrībā ar īpašu iekārtu palīdzību.

 

Atjaunojamo enerģijas avotu trūkums ir tas, ka gada laikā tie spēj dot tikai noteiktu enerģijas daudzumu. Biodegvielas iegūšanai paredzētie augi aizņem zemi, ko citā gadījumā varētu izmantot lauksaimniecībā. Daudzu savvaļas dzīvnieku un augu dzīve ir atkarīga no nokaltušiem zariem un mirušajiem kokiem. Ja šos materiālus izmantotu kā kurināmo, tad samazinātos bioloģiskā daudzveidība.

Neatjaunojamie enerģijas avoti

Tie ir resursi, kas veidojas ļoti lēni. Šie enerģijas avoti agrāk vai vēlāk izsīks, ja cilvēki turpinās tos lietot tikpat intensīvi, kā pašreiz. Urāns, ogles un nafta ir neatjaunojamās enerģijas avoti.

Atomelektrostacijās sašķeļ urāna atomus. Enerģiju, kas rodas šajā procesā, izmanto, lai sakarsētu ūdeni un iegūtu tvaiku. Tālāk tvaika turbīnās ražo elektroenerģiju. Līdz šim visvairāk atomenerģijas pasaulē uz vienu iedzīvotāju ražoja Zviedrijā. Urānu pārsvarā ieved no Kanādas un Austrālijas. Izlietotā kodoldegviela ir radioaktīva, un tā būs jāuzglabā ieslēgta klinšu bunkuros simtiem un tūkstošiem gadu. Īstenībā līdz šim vēl nav zināms pilnīgi drošs radioaktīvo atkritumu uzglabāšanas veids.

Ogles un nafta ir to dzīvnieku un augu atliekas, kas ir dzīvojuši pirms miljoniem gadu. Kad mēs tās dedzinām, rodas slāpekļa oksīds, sēra dioksīds un oglekļa dioksīds. Šīs gāzveida vielas nonāk gaisā, un mūsdienās to daudzumi ir tik lieli, ka izraisa vides problēmas.

Transports

Vieglās automašīnas, kravas mašīnas un kuģi rada lielu daļu videi kaitīgo emisiju (emisija – vielu, siltuma, starojuma, trokšņa izplūde no viena vai daudziem avotiem). Modernās mašīnas izmanto mazāk degvielas nekā vecās, kas no vides viedokļa ir ļoti labi, taču, ja mašīnu skaits pieaug, tad izplūdes gāzu daudzums ir tikpat liels. Jaunajās automašīnās ir ierīkoti katalizatori, kas samazina oglekļa dioksīda un ogļūdeņražu emisiju. Tomēr mašīnas, kurās kā degvielu izmanto benzīnu vai dīzeļdegvielu, palielina ogļskābās gāzes koncentrāciju gaisā.

Ar nodokļu palīdzību Zviedrija mēģina samazināt izplūdes gāzu daudzumu. Ar oglekļa dioksīda nodokli apliek katru izplūdušā oglekļa dioksīda kilogramu. Šī nodokļa jēga - likt cilvēkiem lietot mazāku daudzumu fosilās degvielas un rosināt radīt tai alternatīvas.

Tabula parāda, cik tālu vidēji jūs varat nokļūt, izmantojot dažādus transporta līdzekļus vai ejot ar kājām un iztērējot vienu kilovatstundu (kWh) enerģijas.

Pārvietošanās veids Ar kājām Ar riteni Ar mašīnu Ar lidmašīnu Ar autobusu Ar vilcienu
Kilometri (km) 17 100 1,3 0,7 6,6 10

Siltumnīcas efekts

Oglekļa dioksīds ir viena no daudzām gāzēm, kas dabīgi ietilpst gaisa sastāvā. Tas nepieciešams gandrīz visiem dzīvajiem organismiem, jo tiek izmantots fotosintēzē. Turklāt ar tā palīdzību ap mūsu planētu tiek saglabāts Saules siltums, tādēļ mēs varam šeit dzīvot. Ja atmosfērā neatrastos tādas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes kā oglekļa dioksīds un ūdens tvaiki, siltums izplūstu kosmosā un Zeme būtu tikpat auksta un neapdzīvota kā Mēness.

Taču, jo vairāk gāzes, ogles, naftas un kūdras mēs sadedzinām, jo vairāk oglekļa dioksīda izplūst gaisā. Saules stari joprojām silda mūsu Zemi, bet lielā oglekļa dioksīda daudzuma dēļ mazāk siltuma tiek izstarots kosmosā. Klimats kļūst aizvien siltāks. To sauc par siltumnīcas efektu.

Pētnieki nav vienisprātis par siltumnīcas efekta izraisītajām sekām. Tomēr - jo vairāk siltumnīcas efektu izraisošu gāzu nokļūs atmosfērā, jo siltāks būs Zemes klimats.

Skābie lieti un pārmēslošana

Sēra dioksīds, kas rodas no oglēm un naftas, tāpat kā slāpekļa dioksīds, kas veidojas no iekšdedzes motoriem, izplatās gaisā rūpniecības rajonos, piemēram, virs Eiropas. Sērs padara zemi un ūdeņus skābākus, jo sēra dioksīds gaisā kopā ar ūdens tvaikiem veido sērskābi.

Slāpeklis galvenokārt ir barības viela augiem. Liels tā daudzums paātrina koku augšanu mežos, kas var likties kā priekšrocība, bet tā ir tikai īsā laika posmā. Ilglaicīgā (ilgtspējīgā) skatījumā koku pārlieku ātrā augšana nav vēlama. To saknes nespēj pietiekami ātri uzsūkt citas barības vielas. Slāpeklis dabīgā ceļā rodas arī jūrās, bet pārāk liels tā daudzums izraisa aļģu strauju augšanu un vairošanos. Aļģēm atmirstot un sadaloties, ūdenī sāk trūkt skābekļa.

Bīstamais un nepieciešamais ozons

Dažas mašīnu izplūdes gāzes Saules gaismas ietekmē tuvu pie zemes virsmas veido ozonu. Šis tā saucamais piezemes ozons traucē augu attīstību un augšanu.

Taču augstāk atmosfērā ozona slānis ir ļoti nepieciešams. Tas aizsargā mūsu planētu no ultravioletā starojuma. Atsevišķas vielas, kā, piemēram, freoni, ko izmanto vecajos ledusskapjos, iznīcina ozona slāni. Ja ozona slānis ir bojāts, zemi, augus un dzīvniekus apdraud ultravioletais starojums.

Problēma

Zviedrijā un vairākās citās valstīs cilvēki vēlas ierobežot bīstamo vielu nokļūšanu gaisā. Ir parakstītas dažādas starptautiskās vienošanās, kurās valstis uzņemas pazemināt izplūdes gāzu līmeni. Vienošanās par sēru tika noslēgta, lai samazinātu tā izplūdi līdz 30 % laika posmā no 1980. līdz 1993. gadam. Zviedrija šo līmeni nav pārsniegusi.

Slāpekļa un oglekļa dioksīda emisiju kontrole ir sarežģītāka. Zviedrija nav spējusi pazemināt slāpekļa izplūdes līmeni tik daudz, cik paredzēja noslēgtā vienošanās. Klimata konvencijā, kuru Zviedrija ir parakstījusi, ir teikts, ka oglekļa dioksīda līmenis 2000. gadā nedrīkstētu pārsniegt to līmeni, kāds bija 1990. gadā. Diemžēl oglekļa dioksīda izplūdes līmenis kopš 1990. gada ir pieaudzis, tādēļ būs grūti sasniegt paredzēto līmeni.

Problēma

Sēra samazināšana ir bijusi sekmīga. Ierobežot slāpekļa un ogļskābās gāzes emisiju izrādījies daudz sarežģītāk.

Mēs visi esam atkarīgi cits no cita. Lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, strādāt vienatnē nav iespējams. Veikala īpašnieks ir atkarīgs no labi informēta pircēja un videi draudzīgas rīcības lauksaimniecībā, iepakojuma ražošanā utt. Tāpēc cilvēkiem, uzņēmumiem un vietējai pašvaldībai ir jāsadarbojas. Jums jāspēj pamatot, kāpēc esat izvēlējušies konkrēto vērtējumu un kas vēl būtu jāpaveic, lai saņemtu augstāko atzīmi. Izvērtējumu vēlāk var izmantot, lai pamatotu savu viedokli par darbību vietējā līmenī. Tā kā ikviens vērtējums ir subjektīvs, tas ir rūpīgi jāapsver.



Mājaslapa atjaunota projekta „Balticseanow.info” (CB9) ietvaros
v.1.0 © videsskola.lv. 2011. Visas tiesības aizsargātas. Izgatavoja Rixtel.