Ezeru un upju krastu vērotāji

Ezeru un upju krastu vērotāji  ir programma, kas palīdz skolotājiem, izglītotājiem vai vecākiem strādāt ar jauniem cilvēkiem, pētot bioloģisko daudzveidību ezeru un upju krastos, un izprast šīs zonas nozīmīgumu. Veicot atkārtotus pētījumus, iespējams noskaidrot, kā dzīvnieki, augi un ūdens kvalitāte savstarpēji ietekmē cits citu, kāda ir cilvēka ietekme uz dabas vidi, vai stāvoklis uzlabojas vai pasliktinās. Veicot novērojumus, skolēni iegūs ne tikai jaunas zināšanas, pieredzi, bet arī pavadīs piedzīvojumiem bagātu dienu ezera vai upes krastā.
Krastu vērotāju pamatmērķi ir:

  • padziļināt izpratni par šo īpašo ekosistēmu – ezera/ upes krastu;
  • ieinteresēt skolēnus meklēt likumsakarības starp cilvēka darbību un krastu zonas stāvokli.
Daugavpils 6. vidusskolas ezeru pētnieki.


KĀ ORGANIZĒT NOVĒROJUMUS?
Pētījumos var piedalīties dažāda vecuma bērni, tikai ir jāņem vērā konkrēto bērnu prasmes - mazākie var atbildēt uz  atsevišķiem jautājumiem.
Sagatavošanas posmā katra grupa klasē iepazīstas ar skolēnu protokoliem. Tos daļēji aizpilda pirms došanās ārā, bet galvenokārt -  ezera/ upes krastā. Svarīgi, lai skolotāji un skolēni kopīgi iepazītos ar protokolu - soli pa solim. Sagatavošanās posmā pārliecinieties, lai katrai grupai būtu viens protokols.
Pirms sāk aizpildīt protokolus, skolēniem ir jābūt pilnīgi skaidrai izpratnei par to, ko un kāpēc viņi darīs. Uzdevumus vislabāk veikt grupās pa 3 - 5 skolēniem. Novērojumu veikšana un protokolu aizpildīšana ir tikai izaicinājums tālāku pētījumu veikšanai.


KRASTA APGABALA IZVĒLE
Lai izvēlētos pētāmo apgabalu, lietojiet topogrāfisko karti. Pētāmās ūdenstilpes krastu sadaliet 500 m garos posmos. Katram posmam izmantojiet atsevišķu protokolu. Vienu posmu var pētīt viens vai vairāki skolēni - skolēnu skaitu ierakstiet protokolā. Savukārt, 500 m garajā posmā izvēlieties ērtāk pieejamu 50 m garu posmu precīzākiem mērījumiem un augu un dzīvnieku noteikšanai. Skolotājam pirms došanās ar klasi laukā pašam vajadzētu aiziet un pārliecināties, vai viss vēl joprojām atbilst topogrāfiskajai kartei.
Ieteicams pētīt vienu un to pašu krasta posmu vairākus gadus pēc kārtas un salīdzināt rezultātus. Pirms došanās pētīt ir svarīgi sazināties ar tuvumā esošās zemes (māju) īpašniekiem un brīdināt viņus par skolēnu grupas ierašanos.


REZULTĀTU IESNIEGŠANA
Pētījumus veiciet laika posmā līdz oktobra beigām. Rezultātus skolotājs kopā ar skolēniem apkopo, izrēķinot vidējos rādītājus no visiem aizpildītajiem protokoliem un aizpildot vienu apkopojuma formu par visiem pētījumiem.
Apkopotos rezultātus atsūtiet uz Bērnu Vides skolu (a/k 364, Rīga, LV 1050) līdz 10. novembrim pa pastu vai ievadot datus datu bāzē elektroniski. Veidojiet kopīgu mapi, kur glabāsiet gan aizpildītos protokolus, gan rezultātu apkopojumu. Tie jums noderēs nākamajā gadā, lai salīdzinātu pētījumu rezultātus.

Ūdensdzīvniekus pēta Kārsavas ģimnāzijas 10.a klases skolēni.


NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLI
Skolotājam: viens neaizpildīts skolēnu protokols un palīgs skolotājam; pirmās palīdzības komplekts.

Klasei: ūdensaugu un ūdensdzīvnieku augu noteicēji.

Katrai grupai:

  • konkrētā apgabala topogrāfiskā karte;
  • protokols;
  • zīmulis;
  • mape, kur ievietot protokolu;
  • palielināmais stikls;
  • sietiņš ūdensdzīvnieku ķeršanai;
  • plastmasas bļoda, plastmasas karotīte, pipete;
  • ja nepieciešams, mugursomas;
  • atkritumu maisi;
  • svari atkritumu svēršanai.

Katram skolēnam: dzeramais, pārtika,ērts apģērbs un cimdi atkritumu savākšanai.