Programmas apraksts

Dabas vērotāji ir starptautisks vides izglītības projekts. Tā mērķis - iepazīt dabu un apjaust cilvēka ietekmi uz to. Dabas vērotāju projekts ir izaudzis no Eiropas krastu vērošanas projekta (Coastwatch Europe), kura pirmsākumi meklējami 1989. gadā Īrijā. Ar laiku aktīvākie Baltijas valstu skolotāji vienojās izmantot krastu vērošanu izglītojošiem mērķiem. 1994. gadā Zviedrijā ar Pasaules Dabas fonda atbalstu tika izveidots Baltijas valstu Krasta vērotāju (Coastwatch Baltic) koordinācijas centrs, sākot pētījumus arī upju un ezeru krastos. Latvijā 1989. gadā tika veikti pirmie novērojumi šajā programmā. 1998. gadā Latvijā darbu sāka jauna apakšprogramma – Meža vērotāji, un programma ieguva jaunu nosaukumu – Dabas vērotāji. Lai veicinātu un īstenotu ilgtspējīgas attīstības idejas, 2000. gadā Latvija iesaistījās vēl vienā apakšprogrammā – Skaties 21. gadsimtā!.
Projekts apvieno tūkstošiem skolēnu no 7 Baltijas jūras valstīm. Starptautisko Dabas vērotāju programmu (Naturewatch Baltic, www.naturewatchbaltic.org ) koordinē Pasaules Dabas Fonds (WWF) Zviedrijā. Pašlaik Dabas vērotāju pulkā ir aptuveni 150 Latvijas skolu. Programmas darbību Latvijā koordinē Bērnu Vides skola (BVS).

Ko pēta Dabas vērotāji?
Programmas dalībnieki vismaz reizi gadā pēta izvēlēto dabas vai pilsētvides apgabalu. Veikt novērojumus un līdz ar to vispusīgi iepazīt izvēlēto krastu, mežu vai apdzīvoto vietu palīdz speciālistu veidotas darba lapas – Dabas vērotāji tās sauc par protokoliem. Katrai apakšprogrammai ir savs protokols. Aizpildītos protokolus reizi gadā jānosūta programmas koordinatoram, Latvijā – Bērnu Vides skolai. Pētījumu rezultāti tiek apkopoti un publicēti. Dabas vērotāji pētījumus veic mācību stundu laikā un ārpus tām, rīkojot īpašas pētījumu pēcpusdienas, dienas, ekspedīcijas, nometnes. Pētījumu rezultātus skolotāji izmanto dabas zinību stundās, praktiski apgūstot un padziļinot mācību programmā paredzēto, kā arī mācot izprast dabas likumsakarības, prognozēt un secināt.

Krastu vērotāji
Piedaloties šajā apakšprogrammā, skolēni iegūst izpratni par krastu ekosistēmām, to mijiedarbību. Viņi novēro ūdenstilpes krastus, grunti, straumes ātrumu, ūdens fizikālās īpašības, piesārņojumu, ūdens augus un dzīvniekus. Jūs varat izvēlēties novērot jūras, upes vai ezeru krastus. Novērojot krastu zonu, skolēni apseko un izpēta 500 m garu krasta posmu. Pētījumus vislabāk veikt septembrī un oktobrī.

Meža vērotāji
Piedaloties šajā apakšprogrammā, skolēni iegūst dziļāku izpratni par meža ekosistēmu, uzzina par bioloģisko daudzveidību mežā, par augiem un dzīvniekiem, kas tur dzīvo, meža izmantošanu, izmaiņām gadsimtu gaitā. Protokolos uzdotie jautājumi mudina skolēnus meklēt likumsakarības starp bioloģisko daudzveidību un cilvēka saimniecisko darbību. Novērojumus ieteicams veikt no jūnija līdz novembrim.

Skaties 21. gadsimtā!
Ja jūsu skola piedalīsies šajā apakšprogrammā, jums būs iespēja uzzināt daudz vairāk par sava ciemata, pilsētas sociālekonomiskajiem apstākļiem, saimniecisko dzīvi, noskaidrot, kā jūsu ikdienu ietekmē tuvējais rūpniecības uzņēmums, cik daudz preču importē no ārvalstīm, kur paliek atkritumi, kā arī veikt dažādus citus pētījumus. Šī programma piedāvā izpētīt situāciju enerģijas un transporta, sagādes un tirdzniecības, ūdensapgādes un atkritumu jomā.
Apakšprogramma izstrādāta, par pamatu ņemot 1992. gadā Riodežaneiro apstiprinato "Rīcības programmu 21. gadsimtam", kas pazīstama ar nosaukumu “Agenda 21”. Programma izstrādāta un izmēģināta Zviedrijā. Programma droši vien vairāk interesēs sociālo zinātņu un ekonomikas skolotājus. Pētījumus varat veikt jebkurā laikā.


Ko iegūst skolotājs?
Skolotāji iegūst metodiskos materiālus un protokolus mācību darbam, kā arī idejas mācību satura sasaistei ar reālo dzīvi. Dalībskolas katru gadu saņem atskaiti, kurā iekļauti arī viņu skolas pētījumu rezultāti.
Projekta ietvaros notiek semināri, akcijas, konferences, nometnes skolēniem. Jūs varat arī atrast draugu skolu Somijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Polijā un veidot starptautiskus dabas vērotāju apmaiņas projektus.


Programmas atbalstītāji
Programmu finansiali atbalsta Pasaules Dabas fonda (WWF) Zviedrijas nodaļa un SIDA (Zviedrijas attīstības aģentūra). Finansiālu palīdzību sniedzis arī Nevalstisko organizāciju centrs, LR Vides aizsardzības fonds un vairākas pašvaldības.

Ja jums ir jautājumi vai kas piebilstams, rakstiet man - projekta vadītājai Latvijā - Inesei Liepiņai (e-pasts: inese@bvs.parks.lv)!