l; charset=windows-1257"> Dabas verotaji

Notekūdeņi

Sabiedrība saņem sev nepieciešamo pārtikas, dažādu materiālu, degvielas un ūdens veidā. Resursi tiek izlietoti un pārvēršas dažāda veida atkritumos: tie var būt cietie atkritumi, emisijas gaisā un notekūdeņi. Pēdējie rodas, lietojot ūdeni mājsaimniecībā un ražošanā. Notekūdeņi satur augu barības vielas, ko zemnieki varētu izmantot lauku mēslošanā. Taču notekūdeņu attīrīšanas procesā radušās dūņas var būt piesārņotas ar smagajiem metāliem un citām bīstamām vielām, kas tajās nokļuvušas no ielām un ražošanas uzņēmumiem.

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas diezgan labi spēj savākt fosforu, kas atrodas dūņās. Slāpeklis un kalcijs, kas arī ir svarīgas augu barības vielas, šajās iekārtās netiek saistīti. Ja jūrās paaugstinās barības vielu līmenis, pieaug arī planktona un augu daudzums. Kad šie augi aiziet bojā, to sadalīšanās procesā tiek patērēts skābeklis. Ja bojā aiziet pārāk daudz augu, ūdenī sāk trūkt skābekļa.

Tualetes

Ikviens cilvēks, kurš lieto tualeti, katru gadu aizskalo prom 1 kg fosfora un 5 kg slāpekļa. Šīs vielas visvairāk atrodas urīnā. Fosfors un slāpeklis ir vērtīgas augu barības vielas, un zemnieki katru gadu patērē lielas naudas summas, lai nopirktu mākslīgo mēslojumu. Fosforu ražo no fosforīta, ko iegūst Marokā, Polijā u.c. Slāpekli iegūst no gaisa, patērējot ļoti daudz enerģijas. Toties divdesmit cilvēku urīna gadā pietiktu, lai nomēslotu 1 ha lauka. Ja barības vielas tādējādi atkal nonāktu lauksaimniecības apritē, tad atkritumu problēma būtiski samazinātos. Ir aprēķināts: viena cilvēka urīna vērtība gadā ir 50 Zviedrijas kronas (apm. Ls 3). Pašlaik ir ačgārni - cilvēki nevis izmanto notekūdeņus, bet vēl maksā, lai no tiem atbrīvotos.

Zviedrijā ir uzsāktas daudzas darbības, lai novērstu šo stāvokli un lai barības vielas atkal ievadītu dabas apritē. Šādā veidā katra pašvaldība var izpildīt ANO ilgtspējīgas sabiedrības vadlīnijas. Atcerēsimies - mēs visi iesaistāmies iepriekš aprakstītajā procesā, līdzko izmantojam ūdeni tualetē vai atgriežam virtuvē krānu.

Jauni risinājumi notekūdeņu problēmām

Ronnebijas (Zviedrija) sanāksmē 1990. gadā deviņi Baltijas jūras valstu valdību ministri apspriedās, kā cīnīties pret notekūdeņu iepludināšanu jūrā. Daudzus gadus tehnisko risinājumu nolūks bija samazināt fosfora izplūdi. Ronnebijā apspriedes dalībnieki nolēma, ka ir pēdējais laiks izstrādāt un īstenot pasākumus, lai arī slāpeklis no lauksaimniecības, mežsaimniecības, satiksmes un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām pēc iespējas mazāk nonāktu jūrā.

Nepieļaut barības vielu izskalošanos no augsnes

Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kurās izmanto mehāniskos, ķīmiskos un bioloģiskos procesus, padara tajās nonākošos ūdeņus tīrākus. Tomēr pats labākais būtu vispār nenovadīt ūdeņos bīstamās un augu barības vielas. Būtu jāpanāk, ka pirmās netiek lielos daudzumos izskalotas no augsnes, bet otrās – nenonāk barošanās ķēdēs. Pēdējā laikā ūdeņu pilnīgākai attīrīšanai no augu barības vielām izmanto mitrājus, kuros novada ūdeņus no attīrīšanas iekārtām. Tajās augošie augi no ūdeņiem uzņem daudz barības vielu. Turklāt mitrāji ir daudzu dzīvnieku un augu dzīvei piemērots biotops.